Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pašpuika
-as, dat. -am, v.; sar.
Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
Piemēri«Pašpuikas...» norūca Kārlis.. «Mīl dižoties, spēlēt apašus, kauties un dabūt kāvienus. Lepojas, ja policija viņiem sastāda protokolu..»
Avoti: