pašplūsma
pašplūsma -as, s.; parasti vsk.
pašplūsme -es, s.; parasti vsk.
1.Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība (bez tiešas ārējas vadības, organizēšanas, ietekmes u. tml.).
PiemēriAtstāt darba organizēšanu pašplūsmai.
2.Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
PiemēriŪdens pašplūsma.
2.1. ģen.: pašplūsmas, retāk pašplūsmes, adj. nozīmē Tāds, kurā izmanto šādu plūsmu.
PiemēriPašplūsmas eļļošana.
Avoti: 6-1. sējums