Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašpuika
pašpuika -as, dat. -am, v.; sar.
Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
Piemēri«Pašpuikas...» norūca Kārlis.. «Mīl dižoties, spēlēt apašus, kauties un dabūt kāvienus. Lepojas, ja policija viņiem sastāda protokolu..»
Avoti: 6-1. sējums