pilnvara
pilnvara -as, s.
1.Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
PiemēriApstiprināt deputāta pilnvaras.
- Apstiprināt deputāta pilnvaras.
- Parakstīt pilnvaru.
- Speciāla pilnvara.
- Vienreizēja pilnvara.
- Likumdošanas pilnvaras.
- Neaprobežotas (arī neierobežotas) pilnvaras.
- Juridiskajai personai var izdot pilnvaru tikai tādu darījumu slēgšanai, kas nav pretrunā ar tās statūtiem..
- Pēc ciema padomes pilnvaru izbeigšanās izpildu komiteja patur savas pilnvaras, līdz jaunā sasaukuma ciema padome ievēlē jaunu izpildu komiteju.
- Savas pilnvaras kriminālprocesā prokurors realizē neatkarīgi no jebkādām iestādēm un amatpersonām..
Stabili vārdu savienojumiNolikt pilnvaras. Pilnvaras devējs.
- Nolikt pilnvaras idioma — Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
- Pilnvaras devējs — Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvardevējs, pilnvarotājs.
1.1.Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
PiemēriSaņemt naudu pēc pilnvaras.
- Saņemt naudu pēc pilnvaras.
- Nauda? Izrādās, Rolavai bijusi pilnvara rīkoties ar Žorža noguldījumu.
1.2.parasti dsk. Neoficiālas tiesības (ko darīt).
Piemēri..tomēr vēl ir kaut kas [naudas skapis], no kā Ārijai nav atslēgas, kur viņai nav neaprobežotu pilnvaru iet un ņemt, ko grib.
- ..tomēr vēl ir kaut kas [naudas skapis], no kā Ārijai nav atslēgas, kur viņai nav neaprobežotu pilnvaru iet un ņemt, ko grib.
- «Udrim [bankas darbiniekam] nebij nekādu pilnvaru uzstāties mūsu sabiedrības vārdā...» Ceplis bij atkal sevi atguvis..
Avoti: 6-2. sējums