tupeles
tupeles -ļu, vsk. tupele, -es, s.
1.Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
PiemēriPati zeme gan vēl bija sasalusi: skaļi dunēja koka tupeles, kad no rītiem steidzās garām dārzniece govis slaukt..
- Pati zeme gan vēl bija sasalusi: skaļi dunēja koka tupeles, kad no rītiem steidzās garām dārzniece govis slaukt..
- Koka tupelēs iekāpis, dzelzs urķi rokās, deģis stāv uz sastatņa cepļa čukurā.
2.niev. Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
PiemēriKājās viņai bija tupeles, kas nogrieztas no apnēsātiem stulmu zābakiem.
- Kājās viņai bija tupeles, kas nogrieztas no apnēsātiem stulmu zābakiem.
- ..basajās kājās izmītas un nošķiebušās tupeles..
- Pogādams mēteli, Vilis raiti izkāpj no istabas tupelēm un iekāpj ielas kurpēs.
3.sar.; iron. Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
Piemēri..viens laineris dienas laikā uzbrauca mums virsū un nolaida dibenā mūsu veco tupeli ar visiem cilvēkiem un zivju mucām.
- ..viens laineris dienas laikā uzbrauca mums virsū un nolaida dibenā mūsu veco tupeli ar visiem cilvēkiem un zivju mucām.
- Tad [pēc vētras] varētu iedzīt kādu tupeli jūrā pēc lašiem.
Stabili vārdu savienojumiTupeļu varonis. Turēt vīru zem tupeles. Zem sievas tupeles.
- Tupeļu varonis — sar.; hum. Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
- Turēt vīru zem tupeles — sar. Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- Zem sievas tupeles — sar. Pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
Avoti: 8. sējums