bezpajumtnieks
bezpajumtnieks -a, v.
bezpajumtniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; neakt.
Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
PiemēriKļūt par bezpajumtnieku.
- Kļūt par bezpajumtnieku.
- Paņēmis savu drēbju nastiņu, es atkal stāvēju uz ielas... Ja arī aizietu [pie brāļa], apmesties tur nevarētu. Skumīgi raudzījos visapkārt, un mani nomāca īsta bezpajumtnieka sajūta.
- ..bezpajumtnieks Fedja dzīvoja kā putns zarā. Viņam bija zināms, kur palikt pa nakti, un zēni aizgāja līdz Donai, kur krastmalā gulēja uz mutes apgāzta laiva. Tas bija bezpajumtnieku dzīvoklis.
- pārn. Dūkurītis [putns] sāka ilgoties pēc sev līdzīgo sabiedrības.. Bet vispirms jau jāsavij ligzda - nezin vai citi dukuri gribēs apciemot tādu bezpajumtnieku kā viņš.
Avoti: 2. sējums