Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezpajumtnieks
bezpajumtnieks -a, v.
bezpajumtniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; neakt.
Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
PiemēriKļūt par bezpajumtnieku.
Avoti: 2. sējums