Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bezpartejisks
bezpartejisks -ais; s. -a, -ā
bezpartejiski apst.
1.Tāds, kas nav partijas biedrs.
PiemēriBezpartejisks cilvēks.
  • Bezpartejisks cilvēks.
  • Bezpartejisks darbinieks.
  • Nepieciešams visnotaļ celt mūsu kadru teorētisko līmeni, pastāvīgi uzlabot komunistu un bezpartejiskās inteliģences audzināšanu marksisma-ļeņinisma garā.
1.1.lietv. nozīmē: bezpartejiskais, -ā, v.; bezpartejiskā, -ās, s. Cilvēks, kas nav partijas biedrs.
PiemēriKomunisti un bezpartejiskie kopīgi apspriežas par katru kandidātu [vēlēšanām]..
  • Komunisti un bezpartejiskie kopīgi apspriežas par katru kandidātu [vēlēšanām]..
  • ..Latvijas darbaļaudis.. vienprātīgi balsos par saviem labākajiem pārstāvjiem, komunistu un bezpartejisko bloka kandidātiem.
2.Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml. Neitrāls. Neieinteresēts.
PiemēriPalikt diskusijā bezpartejiskam.
  • Palikt diskusijā bezpartejiskam.
2.1.Tāds, kurā izpaužas neitralitāte, neieinteresētība.
PiemēriIzturēties bezpartejiski.
  • Izturēties bezpartejiski.
  • Bezpartejiski spriest.
  • Tikai visai maza [publikas] daļa spriež patstāvīgi un saņem bezpartejiski [mākslinieku] doto, nejautādama, kas to pasniedz.
  • Marčam nebija vēl nekāda iemesla piekrist ne jaunā, ne vecā alkšņa domām. Tādēļ viņš arī raudzījās tik bezpartejiski..
Avoti: 2. sējums