bezpartejisks
bezpartejisks -ais; s. -a, -ā
bezpartejiski apst.
1.Tāds, kas nav partijas biedrs.
PiemēriBezpartejisks cilvēks.
1.1.lietv. nozīmē: bezpartejiskais, -ā, v.; bezpartejiskā, -ās, s. Cilvēks, kas nav partijas biedrs.
PiemēriKomunisti un bezpartejiskie kopīgi apspriežas par katru kandidātu [vēlēšanām]..
2.Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml. Neitrāls. Neieinteresēts.
PiemēriPalikt diskusijā bezpartejiskam.
2.1.Tāds, kurā izpaužas neitralitāte, neieinteresētība.
PiemēriIzturēties bezpartejiski.
Avoti: 2. sējums