bezpersonība
bezpersonība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → bezpersonīgs, bezpersonisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGleznas bezpersonība.
- Gleznas bezpersonība.
- Tēlojuma bezpersonība.
- Šīs ekspozīcijas plašums liecina, ka mākslinieki, kuru vidū ir daudz jaunu vārdu, iedegušies darbam. Sīkāk ieskatoties, tomēr acīs duras zināma bezpersonība.
- Biežā atkārtošanās, neieliekot katrreiz jaunu, konkrētu saturu [figūru] žestā,.. noveda pie padomju monumentālās tēlniecības daļējas bezpersonības.
Avoti: 2. sējums