Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bezpersonisks
bezpersonisks -ais; s. -a, -ā
bezpersoniski apst.
1.Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes. Tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
PiemēriViņas ieiet Ārijas istabā. Tā ir bezpersoniska, brīnumaini kārtīga, un no tā vien redzams, ka meitene.. savā istabā iegriežas tikai gulētejot.
  • Viņas ieiet Ārijas istabā. Tā ir bezpersoniska, brīnumaini kārtīga, un no tā vien redzams, ka meitene.. savā istabā iegriežas tikai gulētejot.
  • Pelēcības iespaidu [romānā] vēl pastiprina autoru bālā, nogludinātā un bezpersoniskā valoda..
2.reti Tāds, kas neattiecas uz noteiktu cilvēku.
Piemēri«Kredīta rīkotājam vajadzīgas attiecīgas pilnvaras... Bet uz kā vārda ..?» Lūsis nerimās. «Tādas pilnvaras nevar būt bezpersoniskas...»
  • «Kredīta rīkotājam vajadzīgas attiecīgas pilnvaras... Bet uz kā vārda ..?» Lūsis nerimās. «Tādas pilnvaras nevar būt bezpersoniskas...»
Avoti: 2. sējums