Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvelties
aizvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos; refl.
1.Refl. → aizvelt.
PiemēriAkmens aizvēlās alai priekšā.
2.Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
PiemēriViļņi aizveļas.
2.1.pārn. Izplatīties (par skaņām).
PiemēriSkaņa aizveļas.
2.2.Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
PiemēriIelās jau zvanīja pirmie tramvaji, mīksti garām pa bulvāri aizvēlās trolejbuss.
2.3.sar. Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriViss [sievu] bars tumsā aizvēlās uz lauku.
Avoti: 1. sējums