izgaiņāt
izgaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
PiemēriIzgaiņāt vistas.
- Izgaiņāt vistas.
- Izgaiņāt odus.
1.1.Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
PiemēriAizsmēķējis viņš ar roku izgaiņāja dūmus..
- Aizsmēķējis viņš ar roku izgaiņāja dūmus..
- Ar roku izgaiņājis dūmus uz visām pusēm, viņš atspieda galvu abās plaukstās un kaut ko grūtu un svarīgu domāja.
1.2.Iztrenkāt (dzīvniekus).
PiemēriSuns izgaiņā aitu baru.
- Suns izgaiņā aitu baru.
1.3.Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu).
PiemēriPolicija izgaiņā demonstrantus.
- Policija izgaiņā demonstrantus.
- Maljars: Buržuāzija dzīvo vienās orģijās, bet strādniekiem aizliegta jebkāda organizācija. Vēl vakar viņi izgaiņājuši akmeņkaļu sapulci.
1.4.Izkliedēt (piemēram, miglu) – par vēju, sauli.
PiemēriPūta spirgts, silts vējš un ātri izgaiņāja miglu..
- Pūta spirgts, silts vējš un ātri izgaiņāja miglu..
- Tās bija dienas, kad tikai ap pusdienu saule izgaiņāja miglas vālus; tie nolija zemē smagās rasas lāsēs, mirdzēja jaunajās koku lapās, zālē, ziedos.
- Vēdlodziņa restes šaujas tik strauja svaiga gaisa strāva, ka izgaiņā septiņu pīpmaņu dūmus..
2.Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzgaiņāt biti no istabas.
- Izgaiņāt biti no istabas.
Avoti: 3. sējums