Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kopauglis
kopauglis -ļa, v.; bot.
Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
PiemēriNo auglenīcas [rožu dzimtas augiem] attīstās viensēklas augļi, kas bieži veido kopaugļus.
Avoti: 4. sējums