reformators
reformators -a, v.
reformatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
PiemēriK. Staņislavskis nekad Latvijā nav darbojies, un tomēr neskaitāmi pavedieni saista latviešu teātri ar lielo skatuves mākslas reformatoru.
- K. Staņislavskis nekad Latvijā nav darbojies, un tomēr neskaitāmi pavedieni saista latviešu teātri ar lielo skatuves mākslas reformatoru.
- Musorgskis bija viens no muzikālās valodas lielajiem reformatoriem, sevišķi ar savu harmonisko izjūtu.
- Virhovs bija medicīnas reformators, viņa ietekme un autoritāte savā laikā bija tik spēcīga, ka vēl šodien visu medicīnas vēsturi dažkārt mēdz sadalīt «pirmsvirhova» un «pēcvirhova» laikmetos.
2.vēst. Reformācijas piekritējs.
Avoti: 6-2. sējums