reformators
reformators -a, v.
reformatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
PiemēriK. Staņislavskis nekad Latvijā nav darbojies, un tomēr neskaitāmi pavedieni saista latviešu teātri ar lielo skatuves mākslas reformatoru.
2.vēst. Reformācijas piekritējs.
Avoti: 6-2. sējums