reformisms
reformisms -a, v.; parasti vsk.
Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
PiemēriMūsdienu ideoloģiskajā Cīņa pret antikomunismu, reformismu, revizionismu un sīkburžuāzisko revolucionārismu viena no centrālajām vietām ir internacionālā un nacionālā faktora samēram revolucionārajā kustībā.
Avoti: 6-2. sējums