refrakcija
refrakcija -as, s.; parasti vsk.; fiz.
1.Viļņa frontes, gaismas stara virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa (stara) izplatīšanās ātrums.
PiemēriSkaņas refrakcija.
- Skaņas refrakcija.
- Elektromagnētiskā refrakcija.
- Gaismas refrakcija.
- Refrakcijas leņķis.
- Refrakcijas koeficients.
- Refrakcijas anomālija.
- Refrakcija (radioviļņu novirze no taisna virziena) un difrakcija (to apliekšanās) ultraīsviļņos ir samērā maz izteikta.
- Atmosfēra mirāžas rada, darbodamās nevis kā spogulis, bet gan kā milzu lēca, kurā notiek gaismas refrakcija (staru lūšana). Šādai atmosfēras lēcai atšķirībā no kino, foto un briļļu lēcām nav ne noteiktas formas, ne konstanta laušanas koeficienta.
- ..acs optiskā sistēma iekārtota tā, ka priekšmeta attēls uz tīklenes nokļūst tad, ja ir pareiza refrakcija..
Stabili vārdu savienojumiAcs refrakcija.
- Acs refrakcija med. — Gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
- Atmosfēras (arī atmosfēriskā) refrakcija — Gaismas staru refrakcija atmosfērā.
1.1.astr. Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
PiemēriAstronomiskā refrakcija.
- Astronomiskā refrakcija.
Avoti: 6-2. sējums