drudzis
drudzis -dža, v.
1.Saslimšana, slimīgs stāvoklis, kas saistīts ar paaugstinātu temperatūru un drebuļiem.
PiemēriĪslaicīgs drudzis.
- Īslaicīgs drudzis.
- Drudža murgi.
- Gulēt drudzī.
- Slimnieku krata drudzis.
- Viņai bija sasegti virsū kādi trīs kažoki; bet tie visi lēkāja vien, tā viņa trīcēja. «Kas Dārtītei?» es vaicāju. «Drudzis,» māte auksti atteica.
- Mājās pārbraukusi, degu un karšu. Laikam esmu apsaldējusies un man sacēlies drudzis, es domāju un izmērīju temperatūru.
- Dienā viņa sāka justies sliktāk, bieži miesu pārņēma trīsas, sāpēja galva... Temperatūra sakāpa augstu, un drudzis atkārtojās.
- Par nātreni jeb nātru drudzi sauc izsitumus, kas kā sarkani plankumi vairāk vai mazāk līdzinās nātru dzēlumu izsitumiem un stipri niez.
- Zinot, ka sastapšu viņu, es sāku izjust kaut ko līdzīgu lampu drudzim. Nu ko viņš man atkal pateiks, un ko es varēšu atbildēt?
Stabili vārdu savienojumiNātru drudzis. Piena drudzis. Purva drudzis.
- Nātru drudzis — Izsitumi, kas atgādina nātru dzēlumus.
- Piena drudzis — Piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
- Purva drudzis — Malārija.
- Rampas (arī lampu) drudzis — Uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
1.1.pārn. Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
PiemēriBruņošanās drudzis.
- Bruņošanās drudzis.
- Tolaik [20. gadsimta sākumā] bija kupleju drudzis. Tās dziedāja vietā un nevietā.
- Anša pēdējie pamatskolas gadi sakrita ar Latvijā ieplūdušo radio drudzi.
Avoti: 2. sējums