Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
drudžains
drudžains -ais; s. -a, -ā
drudžaini apst.
1.Tāds, kurā izpaužas drudzis.
PiemēriDrudžains acu skatiens.
  • Drudžains acu skatiens.
1.1.pārn. Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli). Pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
PiemēriDrudžaina bruņošanās.
  • Drudžaina bruņošanās.
  • Drudžaini strādāt.
  • Visur nervoza rosība un drudžains nemiers.
  • Dienas pagāja drudžainā steigā. Elmārs, pamodies no rīta, īsti atjēdzās tikai vakarā..
Avoti: 2. sējums