Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
drudžains
drudžains -ais; s. -a, -ā
drudžaini apst.
1.Tāds, kurā izpaužas drudzis.
PiemēriDrudžains acu skatiens.
1.1.pārn. Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli). Pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
PiemēriDrudžaina bruņošanās.
Avoti: 2. sējums