karabinieris
karabinieris -a, v.
1.Policists, žandarms (Itālijā).
PiemēriBet caur ziņkārīgo baru.. pienāca divi līdzās ejošie, slaidie karaliskie karabinieri savos melnajos pledos un trīsstūrenēs un, mierīgi stāvošo Luidži [bezdarbnieku] savā vidū ieņēmuši, aizveda.
- Bet caur ziņkārīgo baru.. pienāca divi līdzās ejošie, slaidie karaliskie karabinieri savos melnajos pledos un trīsstūrenēs un, mierīgi stāvošo Luidži [bezdarbnieku] savā vidū ieņēmuši, aizveda.
- Sicīlijas provincēs.. karabinieri trešdien rīkoja plašu operāciju cīņā pret mafiju - itāliešu noziedznieku slepeno organizāciju.
2.neakt. Ar karabīni bruņots strēlnieks. Izlases strēlnieks.
Avoti: 4. sējums