izgalvot
izgalvot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
Piemēri..cietumā Dziļupietim nebij jāsēd, jo iespaidīgas personas un vairākas bankas to izgalvoja.
- ..cietumā Dziļupietim nebij jāsēd, jo iespaidīgas personas un vairākas bankas to izgalvoja.
- Iespaidīgi radinieki izgalvoja beidzot Lorenco no cietuma.
- Pēc laika draugi aktierus tomēr no apcietinājuma izgalvoja, bet teātris tika stingri uzmanīts. Zālē sēdēja spiegi, policija bieži pratināja teātra administrāciju.
1.1.Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
PiemēriPar viņu iežēlojies kāds paziņa, izgalvojis mašīnu un dabūjis tādā kārtā atkal Ķikānu uz kājām.
- Par viņu iežēlojies kāds paziņa, izgalvojis mašīnu un dabūjis tādā kārtā atkal Ķikānu uz kājām.
Avoti: 3. sējums