izgalvot
izgalvot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
Piemēri..cietumā Dziļupietim nebij jāsēd, jo iespaidīgas personas un vairākas bankas to izgalvoja.
1.1.Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
PiemēriPar viņu iežēlojies kāds paziņa, izgalvojis mašīnu un dabūjis tādā kārtā atkal Ķikānu uz kājām.
Avoti: 3. sējums