apelēt
apelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
PiemēriApelēt pie dēla sirdsapziņas.
- Apelēt pie dēla sirdsapziņas.
- ..tas [šefs] griezās pie veikala personāla.. un apelēja pie viņa jūtām un goda prāta.
- Un Gauriene [sieva] bez ievada klāja vaļā, apelēdama pie viņa [vira] tēvišķas sirds. Kāpēc ieņēmis tādu nelabvēlīgu nostāju pret jauniešu nodomu [precēties]?
2.neakt. Buržuāziskajā tiesvedībā – pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
Avoti: 1. sējums