Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tundra
tundra -as, s.
Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
PiemēriTundras augsnes.
Stabili vārdu savienojumiMeža tundra.
Avoti: 8. sējums