Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grezns
grezns -ais; s. -a, -ā
grezni apst.
1.Ļoti krāšņs, arī bagātīgs (par priekšmetiem, telpām).
PiemēriGrezns tērps.
1.1.Tāds, kam raksturīga bagātība, tāds, kurā izpaužas bagātība (parasti par dzīvi, dzīves veidu).
PiemēriGrezni dzīvot.
1.2.Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
PiemēriDāma grezna, balta, stalta, sasprādzēta - zeltos kalta..
1.3.Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem). Krāšņs, dekoratīvs.
PiemēriSevišķi skaistas, greznas un neparasti dažādas ir bulgāru rozes.
Avoti: 3. sējums