Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bundzinieks
bundzinieks -a, v.
bundziniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Mūziķis, kas spēlē bungas. Bungu spēlētājs.
PiemēriOrķestra bundzinieks.
  • Orķestra bundzinieks.
  • Tad uzreiz bundzinieks [orķestrī] sāka rībināt bungas, taurētāji trīcināt gaisu skaudrām skaņām..
  • Muzikanti nozibsnīja taures, bundzinieks uzgāza pēdējo bums, un dejotāji aplaudēja.
1.1.Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
PiemēriPionieru vienības bundzinieks.
  • Pionieru vienības bundzinieks.
  • Kolonnas priekšgalā soļo bundzinieki.
  • Pie orķestra pulciņa noorganizētas arī pionieru vienību taurētāju un bundzinieku apmācības.
Avoti: 2. sējums