mentalitāte
mentalitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
PiemēriDzīvē rakstnieks un lasītājs atrod viens otru un saprot viens otru lielā mērā atkarībā no mentalitātes un temperamenta, varētu teikt, dvēseles struktūras sakritības.
Avoti: 5. sējums