pieairēt
pieairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPieairēt laivu pie niedrēm.
1.1.intrans. Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriMēs pārsēdāmies trijās gumijas laivās un nakts aizsegā pieairējām pie malas.
Avoti: 6-2. sējums