Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
projāmgājējs
projāmgājējs -a, v.
projāmgājēja -as, s.
Cilvēks, kas dodas projām. Promgājējs.
PiemēriTad Biruta iet, un tante vēl ilgi stāv pie vārtiņiem. Tante var stāvēt pie vārtiņiem un noskatīties pakaļ projāmgājējam, viņa ir vecs cilvēks, un viņai daudz laika.
Avoti: 6-2. sējums