Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zemesceļš
zemesceļš -a, v.
Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
Piemēri..nogriezāmies no šosejas un, vēl kādus kilometrus pa gluži ciešamu zemesceļu pabraukuši, ieripojām Sendenes pienotavas pagalmā.
Avoti: 8. sējums