zemesceļš
zemesceļš -a, v.
Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
Piemēri..nogriezāmies no šosejas un, vēl kādus kilometrus pa gluži ciešamu zemesceļu pabraukuši, ieripojām Sendenes pienotavas pagalmā.
- ..nogriezāmies no šosejas un, vēl kādus kilometrus pa gluži ciešamu zemesceļu pabraukuši, ieripojām Sendenes pienotavas pagalmā.
- Vilnis labprātāk soļoja pa šaurajām zemesceļa taciņām, bet Kārlim patika iet pa šoseju.
- Man paliek zirņu lauks, tāds slāpēs nomocīts, zem kājām zemesceļu putekļainais zīds..
Avoti: 8. sējums