Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zemesrags
zemesrags -a, v.
Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
PiemēriKrestu zemesrags atradās krasā upes pagriezienā, kur Jeņiseja pavērās pret Ziemeļiem un izplūda divdesmit kilometru platumā.
  • Krestu zemesrags atradās krasā upes pagriezienā, kur Jeņiseja pavērās pret Ziemeļiem un izplūda divdesmit kilometru platumā.
  • Viņi bija apbraukuši zemesragu un tagad turējās līdztekus krastam, kilometrus trīs selgā.
  • No smaila zemesraga beidzot ieraugām ezera ziemeļu galu - ar taigu aizaugušu ieleju.
Avoti: 8. sējums