Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zemessardze
zemessardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
PiemēriZemessardzes bataljoni.
2.vēst. Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
Piemēri18. oktobrī spēkā stājās Vācijas valdības likums par.. [zemessardzes] izveidošanu, kurā tika iesaukti vācieši no 18 līdz 60 gadu vecumam. Šai zemessardzei vajadzēja kļūt par rezerves armiju.
Avoti: 8. sējums