Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zemesrūķis
zemesrūķis -ķa, v.
Čakls, strādīgs zemes kopējs.
Piemēri..saimnieka sirds pielīst ar laimi par pierasto, nemainīgo ikdienu. ..Viņš ir zemesrūķis, ko pati zeme un apkārtne mierina, sola skaistumu un laimi.
Avoti: 8. sējums