Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zemesmēle
zemesmēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
PiemēriViņu valstība atrodas uz salas, īstenībā tā ir pussala, taču ar pārējo ostu šo valstību vieno pavisam šaura zemesmēle..
Avoti: 8. sējums