Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vērpējs
vērpējs -a, v.
vērpēja -as, s.
1.Darītājs → vērpt.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu. Vērpšanas speciālists.
PiemēriOšu Anna zināja labi, ka «Džutas» vērpējas un audējas ne ar ko neatšķirsies no Zasulauka un Iļģuciema tekstila strādniecēm.
3.v.; zool. Tauriņu dzimta, kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus. Šīs dzimtas kukaiņi.
PiemēriPriežu vērpēji.
Avoti: 8. sējums