vērpt
vērpt vērpju, vērp, vērpj, pag. vērpu; trans.
1.Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml. Šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
PiemēriVērpt linus.
1.1.intrans.
PiemēriOsis, gultā izstiepies, sūca pīpīti, Osiene sēdēja un vērpa pusvilnainam audeklam..
1.2.pārn. Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
Piemēri..prāts cenšas atšķetināt, apgaismot, ko jūtas visu laiku vērpušas un mezglojušas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
PiemēriTumšsarkanas liesmu čūskas, melnus dūmu mutuļus vērpdamas, kāri laizījās augšup pa zaļo ciedra stumbru.
3.tehn. Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu.
PiemēriVērpt vārpstu.
Avoti: 8. sējums