Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaimiņtauta
kaimiņtauta -as, s.
Tauta, kas dzīvo blakus zemē vai netālu.
PiemēriEtnogrāfiem pētījama ir gan latviešu tradicionālās kultūras attīstība, gan arī šīs kultūras bagātināšanās ar kaimiņtautu un vispār internacionālās kultūras elementiem.
Avoti: 4. sējums