brāķētājs
brāķētājs -a, v.
brāķētajā -as, s.
1.novec. Šķirotājs.
PiemēriBrāķētajās un pakotajās jau sen bij savā augšstāvā, uzģērba darba apvalkus..
- Brāķētajās un pakotajās jau sen bij savā augšstāvā, uzģērba darba apvalkus..
- Šobrīd vēl nav mašīnu, kas varētu aizstāt brāķētā jūs - cilvēkus ar trenētu aci, ar precīzu acumēru.
2.sar. Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko).
PiemēriSaimniece, nu jau drusku iepīkusi, iznāca un dzīšus sadzina zirga brāķētā jūs istabā.
- Saimniece, nu jau drusku iepīkusi, iznāca un dzīšus sadzina zirga brāķētā jūs istabā.
Avoti: 2. sējums