brāķētājs
brāķētājs -a, v.
brāķētajā -as, s.
1.novec. Šķirotājs.
PiemēriBrāķētajās un pakotajās jau sen bij savā augšstāvā, uzģērba darba apvalkus..
2.sar. Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko).
PiemēriSaimniece, nu jau drusku iepīkusi, iznāca un dzīšus sadzina zirga brāķētā jūs istabā.
Avoti: 2. sējums