apgarots

apgarots -ais; s. -a, -ā

apgaroti apst.

1.Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).

PiemēriApgarots mākslinieks.

1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

PiemēriApgarots skatiens.

Apgarots skatiens.
..manās domās veidojās mākslinieces tēls: trausla būtne ar apgarotu, augstu pieri..
Jaunākajiem zinātnes sasniegumiem apbruņota, padomju tauta aizrautīgi un apgaroti veic milzu darbus..
..[gleznotājs] runā ar aizkustinoši patiesu nopietnību, apgaroti, poētiski izsakot smagā darba nozīmību.

1.2.Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas. Ar bagātu, cildenu saturu.

PiemēriApgarots dzejolis.

Apgarots dzejolis.
..tēlnieks radījis skaistu un apgarotu skulptūru granītā «Rīts».
Līdz apgarotam, paša romāna iecerē sakņotam un dziļi izjustam simbolam reālistiskais skatījums jau pacelts jūras vārtu aprakstā.
Raksturīgi, ka latviešu klusās dabas glezniecība neaiziet pašmērķīgi formālos eksperimentos.. Vienkāršo lietu pasauli tā redz mākslinieka acīm un lietām piešķir apgarotu, bieži vien romantisku skatījumu.
..[pēc kara] mutuļoja darbs, jauna, apgarota dzīve..

Avoti: 1. sējums