apgarot
apgarot -oju, -o, -o, pag. -oju, trans.
1.parasti 3. pers. Piešķirt cildenumu (piemēram, darbam, mūžam).
PiemēriDraudzība apgaro mūžu.
- Draudzība apgaro mūžu.
- ..[rakstnieces] spalvai pieder ugunīga publicistika, padomju patriotisma apgaroti dzejoļi.
- ..gribas vēl un vēlreiz dzirdēt jauko, uzticības skaistuma apgaroto dziesmu par mīļoto meiteni..
- Viņš dzīvo un dzīvos - rosīga darba apgarotu dzīvi, kurai ir jēga, jo tā nāk par labu cilvēkiem.
- Godinām Lāčplēsi lielu, jo spēku tam apgaro domas..
1.1.Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
Piemēri..[sanitāres] seju apgaro mierīga domu ēna.
- ..[sanitāres] seju apgaro mierīga domu ēna.
- Augsto, balto [sievietes] pieri zem matu melnajām sprogām apgaroja kaut kāds sāpīgs, bet dziļš miers.
2.Izraisīt cēlas jūtas, centienus. Iedvesmot, sajūsmināt.
PiemēriNē, - tomēr bij kaut kas, ko šie simpātiskie inteliģenti prata labāk pateikt kā [nekā] viņi paši. Arī tie skaistie vārdi nebij.. vārdi vien, tie iekvēlināja, stiprināja, trauksmīgi apgaroja... [Domā Ošu Anna.]
- Nē, - tomēr bij kaut kas, ko šie simpātiskie inteliģenti prata labāk pateikt kā [nekā] viņi paši. Arī tie skaistie vārdi nebij.. vārdi vien, tie iekvēlināja, stiprināja, trauksmīgi apgaroja... [Domā Ošu Anna.]
- Lielas un cēlas idejas apgaro viņus [antifašistus], dara cildenus un skaistus.
- Latviešu padomju dzejā ir iekšējs spriegums, pacēlums, silts lirisms, kas spārno un apgaro tautas dvēseli.
Avoti: 1. sējums