lietpratējs
lietpratējs -a, v.
lietpratēja -as, s.
Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
PiemēriJau vecais lielkungs bijis ataicinājis lietpratēju lauksaimniecībā no Vācijas.
- Jau vecais lielkungs bijis ataicinājis lietpratēju lauksaimniecībā no Vācijas.
- Novietojies pie stūres, viņš kā pavēlnieks ar lietpratēja aci pārskata laivu un braucējus.
- Prāvākos dzintara gabalus parasti atrod lietpratēji, cilvēki, kas zina, kad un kur dzintaru lasīt.
Avoti: 4. sējums