lietus
lietus -us, v.
1.Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
PiemēriSpēcīgs lietus.
Stabili vārdu savienojumiAug kā sēnes pēc lietus.
1.1.lok.: lietū, apst. nozīmē Lietum līstot, tad, kad līst.
Piemēri..viņi bij lietū ieecējuši auzas..
1.2.Šādu nokrišņu radītais ūdens.
PiemēriLietus pil no jumta.
1.4.pārn. Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
PiemēriPriedēs iespurdz vējš, un uz ceļa nolīst ziedputekšņu lietus.
Avoti: 4. sējums