lietpratīgs
lietpratīgs -ais; s. -a, -ā
lietpratīgi apst.
1.Tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
PiemēriTagad Juris.. zināja visu to gudrību, kas vajadzīga īstam, lietpratīgam ostas strādniekam. Vienlīdz labs speciālists viņš bija kā uz linu, tā ogļu.. kuģiem..
- Tagad Juris.. zināja visu to gudrību, kas vajadzīga īstam, lietpratīgam ostas strādniekam. Vienlīdz labs speciālists viņš bija kā uz linu, tā ogļu.. kuģiem..
- S. Broks pazīstams arī kā lietpratīgs tautas dziesmu sabalsotājs, aktīvs radošs mūziķis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLietpratīgs vērtējums.
- Lietpratīgs vērtējums.
- Lietpratīga izvēle.
- ..teātris no jauna ar lietpratīgu skatienu pārlūkos savas darba ieceres..
Avoti: 4. sējums