riebējs
riebējs -a, v.
riebēja -as, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu. Pūšļotājs, vārdotājs.
Piemēri..riebēja - viņļaužu vecā māte, kuru saukāja visi par memmiņu; ja krustos sāpe saskrēja, to apspaidīdams kā ar roku atņēma mazais Lapiņš..
- ..riebēja - viņļaužu vecā māte, kuru saukāja visi par memmiņu; ja krustos sāpe saskrēja, to apspaidīdams kā ar roku atņēma mazais Lapiņš..
- «Pie Mellenes biji?» - «Pie riebējas? Ko tur, neticu,» Līze atkratīja galvu. - «Slikti, meit, ka netici, viņai ir spēks. Kad tev, mazai meitenei, bija kājā roze, - zilais papīrs, pareizie vārdi, - un tu staigā vēl šodien.»
- Vecmāmiņa bija riebēja. Pie viņas ļaudis ar savām nelaimēm nāca no visas apkaimes.
Avoti: 6-2. sējums