Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
groks
groks -a, v.; parasti vsk.
Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
PiemēriStiprs groks.
  • Stiprs groks.
  • Bet valodas īsti sāka ierosīties tikai pēc pirmās groka glāzes.
  • Ja groks nav pietiekoši saldens, tad tas negaršo.
  • Vakaros novilkām slapjos apģērbus, profilakses nolūkos.. iedzērām malku kūpoša, pēc piparmētru tējas smaržojoša groka.
Avoti: 3. sējums