rugaine
rugaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
PiemēriMiežu lauka rugaine.
- Miežu lauka rugaine.
- Ziemāju rugaine.
- Lobīt rugaini.
- Apvērst rugaini.
- No ragainām un sazēlušiem ziemas rudzu laukiem ceļš ieveda rudenīgās norās..
- Tīrumos salmi jau bija saguboti, rugaines apartas..
- Viņa gāja pa pelēkām rugainēm, kur asie nopļautās labības stublāji skrāpēja apavus..
- sal. Kungam no brīnumiem ceļas mati stāvus un visa galva kā rugaine rudenī.
2.Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
PiemēriTas sēdēja.. un ar pirkstiem taustīja sirmot sākušo bārdas rugaini.
- Tas sēdēja.. un ar pirkstiem taustīja sirmot sākušo bārdas rugaini.
- ..viena sāļa lāse.. ieritinās Juhana sarainajā bārdas rugaine.
Avoti: 6-2. sējums