kukulis
kukulis -ļa, v.
1.Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
PiemēriBaltmaizes kukulis.
2.novec. Ciemakukulis.
PiemēriMāte sestdien cepa plāceni, kā tad nu bez kukuļa tīri tā brauksi ar tukšu roku.
2.1.Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
PiemēriRoplains: Še, mīļo Miku, pilsētas kukulis, nāk drusku vēlu, tādēļ arī ir tāds balts nopelējis. (Dod viņam pulksteni.)
2.2.Cienasts.
PiemēriIeva: Še kukulis, Līž. (Izvilkusi no ķešas [kabatas] atvāžamo nazi un sieru, nogriež no tā gabaliņu un sniedz to Līzei.)
3.Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
PiemēriDot kukuli.
Stabili vārdu savienojumiIzspiest kukuli.
4.sar. Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
PiemēriMuskuļi patiešām bija pamatīgi. Kad Vilnis salieca roku, zem krekla iezīmējās krietni kukuļi.
Stabili vārdu savienojumiCiema kukulis.
Avoti: 4. sējums