kūkot1
kūkot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
PiemēriJāņi bija jau pagājuši. Visas dzeguzes bija beigušas kūkot, un tikai viena vēl kūkoja vienā kūkošanā.
- Jāņi bija jau pagājuši. Visas dzeguzes bija beigušas kūkot, un tikai viena vēl kūkoja vienā kūkošanā.
- ..sāka kūkot dzeguze, kas mūsu retajam mežam uzreiz atdeva zaudēto vasaras burvību..
- Nav dzeguzes vairs, kas kūko: Kūku! Kūku! Nav vairs, iz [no] ligzdām kas lūko To pelēko galviņu.
Avoti: 4. sējums