piederēt
piederēt -deru, -deri, -der, pag. -derēju; intrans.
1.Būt (kāda) īpašumam.
PiemēriViņam pieder mašīna.
- Viņam pieder mašīna.
- Zēnam pieder velosipēds.
- Kādam saimniekam piederēja varens, balts kuilis.
- Man pieder tēvu zeme Ar visiem līdumiem.
- pārn. Tā gaisma, kas visu mūžu mums pieder, ir tēva un mātes iedegta..
1.1.Būt (kāda) izveidotam, radītam.
PiemēriViņam pieder šīs dzejas rindas.
- Viņam pieder šīs dzejas rindas.
- Sportistam pieder pasaules rekords augstlēkšanā.
- Šis ierosinājums piederēja viņam.
1.2.Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
PiemēriViņam šajā jautājumā pieder pēdējais vārds.
- Viņam šajā jautājumā pieder pēdējais vārds.
- Kārlis Markss pilsoņu tiesības vēlēt tautas pārstāvības iestādes atzina par visaugstākajām tiesībām, kādas vien var pilsoņiem piederēt.
2.Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
PiemēriEgles pieder pie priežu dzimtas.
- Egles pieder pie priežu dzimtas.
- Fosfors pieder pie nemetāliem.
- Pie pārnadžu kārtas pieder vidēji un lieli sauszemes dzīvnieki.
- ..stāsts «Negaisu stepe».. pieder pie autobiogrāfiskā rakstura darbiem.
2.1.Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
PiemēriPiederēt pie strādnieku šķiras.
- Piederēt pie strādnieku šķiras.
- Viņa piederēja pie tiem retajiem, kas prot klausīties..
- Piederu pie studentu saimes, un tāpēc mani draugi ir viņu vidū.
3.Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
PiemēriKas man tika, kas mīlēja, Tam es pati piederēju..
- Kas man tika, kas mīlēja, Tam es pati piederēju..
- Viņš negribēja precēt sievieti, kas bija piederējusi citam..
4.tikai 3. pers. Piederēties1.
PiemēriPiederēja ganiņam zaļa rīkste rociņā.
- Piederēja ganiņam zaļa rīkste rociņā.
5.Derot pielīgt.
PiemēriPie algas piederēju vēl vienai aitai barību.
- Pie algas piederēju vēl vienai aitai barību.
Avoti: 6-2. sējums