piederēties
piederēties -deros, -deries, -deras, pag. -derējos; refl.
1.tikai 3. pers. Pieklāties.
Piemēri«Tu esi tagad zellis. Tu esi pilntiesīgs cilvēks, ņem pīpi un nu velc dūmu, kā īstam zellim piederas.»
- «Tu esi tagad zellis. Tu esi pilntiesīgs cilvēks, ņem pīpi un nu velc dūmu, kā īstam zellim piederas.»
- ..viņš piesēja zirgu pie slitas un, šļūceniski vilkdams kājas, kā atkal jātniekam piederas, nesteidzīgi iesoļoja krogus lielistabā.
- Vienu nedēļu vecais Kļava nostaigāja ar sērīgu seju, kā piederas bēdu sagrauztam vīram.
2.Būt piemērotam.
PiemēriSlaidajam, gandrīz trauslajam stāvam labi piederētos paplats un īss mētelītis..
- Slaidajam, gandrīz trauslajam stāvam labi piederētos paplats un īss mētelītis..
- «..tik uzbāzīgas smaržas man nepiederas..»
- Pie ugunskura labi piederas jautras, saskanīgas dziesmas..
3.pareti Būt (kā) sastāvdaļai. Būt atbilstošam (kam).
PiemēriViņa.. vingrina vēdera muskuļus, desmit divdesmit reizes tos savelkot un atlaižot. Arī tas piederējās pie treniņa.
- Viņa.. vingrina vēdera muskuļus, desmit divdesmit reizes tos savelkot un atlaižot. Arī tas piederējās pie treniņa.
Avoti: 6-2. sējums