intrigants
intrigants -a, v.
intrigante -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
PiemēriViltīgs intrigants.
- Viltīgs intrigants.
- «Hartmanis.. ir intrigants un pļāpa. Aizmuguriski dažu nopeldams, citu velti lielīdams, viņš šķeļ kolektīvu..»
- Reibums Caunem bij pilnīgi izgājis, un viņš tagad Cepļa kundzi izjuta kā ļaunu intriganti, kas bez kādas kautrēšanās pinusi viņu savos nodomos.
Avoti: 3. sējums