Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
intrigants
intrigants
-a, v.
intrigante
-es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
Piemēri
Viltīgs intrigants.
Piemēri
Viltīgs intrigants.
«Hartmanis.. ir intrigants un pļāpa. Aizmuguriski dažu nopeldams, citu velti lielīdams, viņš šķeļ kolektīvu..»
Reibums Caunem bij pilnīgi izgājis, un viņš tagad Cepļa kundzi izjuta kā ļaunu intriganti, kas bez kādas kautrēšanās pinusi viņu savos nodomos.
Avoti:
3. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
intonēt
intramuskulārs
intransitivitāte
intransitīvs
intransitīvums
intravenozs
intriga
intrigants
intriģēt
introducēt
introdukcija
introspekcija
introspektīvs
intuīcija
intuitīvisms
Tēzaurs
intrigants
MLVV
intrigants
