intriga
intriga -as, s.
1.Slepena, parasti ļaunprātīga vai naidīga, darbība, rīcība kāda mērķa sasniegšanai.
PiemēriUzsākt intrigas.
- Uzsākt intrigas.
- Tomēr padomju ļaudis nevar palikt vienaldzīgi un neievērot imperiālistisko valstu militārās intrigas, naida kuršanu..
- Iedomātu pretinieku tuvumā pamanījusi, Ella to veikli un nenovēršami pazudina paziņu acīs. Tik veikli, ka pazudinātais ilgi neizprot, kas īsti ir pret viņu vērsto intrigu autors.
- Pazina [zēns] skandālu hroniku, zināja intrigas un prata tās izčalot kā burbuļojošu strautiņu..
2.literat. Daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
PiemēriAutore veikli prot risināt lugas intrigu, notikumu gaita saista no pirmā cēliena līdz pat lugas beigām.
- Autore veikli prot risināt lugas intrigu, notikumu gaita saista no pirmā cēliena līdz pat lugas beigām.
- ..skatītāju var pārsteigt ar negaidītiem personu likteņu pagriezieniem [lugā], ar veikli savītu intrigas līniju.
- Pazīstam arī to [rakstnieku] kā saistošas intrigas meistarisku vērpēju..
Avoti: 3. sējums