Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
intransitīvums
intransitīvums -a, v.; parasti vsk.; val.
Vispārināta īpašība → intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Intransitivitāte, nepārejamība.
PiemēriVerba instransitīvums.
Avoti: 3. sējums